Stāsts par to, kā mēs pirkām planšetdatorus. 2.daļa.
Vēl trešdien tomēr nosūtam uz m79.lv epastu un saņemam atbildi, ka „vai meklējam lētākos modeļus vai kādas atpazīstamas firmas, tādas kā Lenovo”. Uz ko atbildam, ka drīzāk meklējam atpazīstamas firmas, lai nebūtu problēmas un planšetes darbotos. Komunikācijas turpinājuma no m79 vairs nav.
Ņemam vērā 1a.lv ieteikumu (izmantot filtrus) un iedziļināmies 1a.lv piedāvājumā, atrodam mums vajadzīgajos parametros „ietrāpījušu” planšetdatoru, vēlreiz uzrakstam e-pastu, cik ir pieejami konkrētie planšetdatori, praktiski uzreiz saņemam atbildi, ka uz vietas ir 16 planšetdatori. Un viss, komunikācija ar to beidzās – ne viņi piedāvā mums pirkt, ne mēs vairs traucējam viņus. Tātad 16 planšetdatorus mums ir iespēja dabūt 1a.lv. Bet vajag vēl 14.
Piektdien - 13.09. atzvana elkor.lv – izstāsta, ka tagad uzreiz var dabūt 10 planšetdatorus. Pārējos var pasūtīt piegādātājam un saņemt ne ātrāk kā nākamā mēneša vidū (oktobra vidus). Solam padomāt, vai mums vajag tos 10.
rdelectronics.lv tā arī nav neko atbildējis uz mūsu e-pastu, bet euronics.lv mēs nemaz e-pastu nesūtījām – kā tika ieteikts telefonsarunas laikā. Varbūt konkrētajam mazumtirgotājam nepaveicās, ka mūsu sarakstā bija pēdējais, bet nedaudz jau bija nogurdinājusi visa šī zvanīšanās un rakstīšanās ar pārējiem tirgotājiem.
Secinājumi ir vairāki un visi izraisa zināmā mērā aizkaitinājumu. Par klientu apkalpošanas kultūru. Par vēlmi pārdot. Par vēlmi palīdzēt. Par „pofigismu” pret klientu un kā tā tomēr nedrīkst. Un nav jau tā, viens vai divi tirgotāji ar to izceļas, bet visi! Tikai 1 neizceļas – atzvana, mēģina palīdzēt, palīdz izvēlēties, gatavi pasūtīt piegādātājam vēl klientam vajadzīgās planšetes. Mūsu simpātijas un pateicība elkor.lv
Kopumā par šo varētu teikt – nevis tirgotājiem interesē pārdot, bet mums izmisīgi vajag nopirkt. Mums vajag = mūsu problēmas, tā teikt.